Pūķgalve

Farmācijas muzeja ārstniecības augu dārziņš šobrīd snauž dziļā miegā, bet rūpējoties par tā daudzveidību, domājam par interesantu vai eksotisku augu iegādi, kas būtu "stāstu apvīti" mūsu apmeklētājiem.

10. februārī tiek atzīmēts Ķīniešu Jaunais gads un Sudraboto jeb Melno Ūdens Trusi nomaina un visu atlikušo 2024. gadu savā aizbildniecībā pārņem Zaļā Koka Pūķis. Ne vien Ķīnā, bet arī pie mums ir augi, kas "nes" pūķa vārdu un tie ir – PŪĶGALVES (Dracocephalum). Ģints latviskais "pūķgalves" nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé (galva).

Visizplatītākā Latvijā sastopamā pūķgalvju suga ir Moldāvijas pūķgalve (Dracocephalum moldavica L.) ar izteiktu citrona aromātu. Šis augs ir ar ļoti plašu pielietojumu – tas ir labs nektāraugs biškopībā, lielisks garšaugs kulinārijā, kā arī vērtīgs ārstniecības augs homeopātijā un tautas medicīnā.

Tautas medicīnā no Moldāvijas pūķgalves gatavo novārījumus un lieto kā apetīti rosinošu, gremošanas procesu normalizējošu, zobu sāpju remdējošu, pretkrampju, stresa un uztraukumu mazinošu, kā arī spēkus atjaunojošu līdzekli. Kompresēs šo novārījumu var lietot, lai ārstētu reimatismu, galvas sāpes, sasitumus un hematomas. Tāpat, plaši tiek izmantotas Moldāvijas pūķgalves ēteriskās eļļas, kam piemīt antibakteriālas, pretsēnīšu un antioksidantu īpašības. Svaigas Moldāvijas pūķgalves lapas var izmantot strutojošu brūču ārstēšanā, savukārt sēklām ir attīroša, savelkoša un tonizējoša iedarbība. Tāpat kā daudziem augiem.

Interesanti, ka Latvijā zināmas ne vairāk kā 10 Ruiša pūķgalves (Dracocephalum ruyschiana L.) augšanas vietas, tomēr tā ir reta, īpaši aizsargājama suga, ko drīkst iemūžināt atmiņās un fotogrāfijās, bet to plūkt, griezt vai rakt savvaļā ir aizliegts. Ruiša pūķgalvi Latvijas teritorijā pirmoreiz atradis vācbaltiešu ārsts, ceļotājs un botāniķis Eduards Lēmanis (Eduard Lehmann; 1841−1902). Pazīstamākās vietas, kur to sastapt ir dabas parki – "Ogres Zilie kalni", "Numernes valnis" un "Daugavas loki".

Vairāk par pūķgalvi un citiem ārstniecības augiem lasīt: https://www.tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/puka-gadam-sakoties-iepazisties-ar-cetram-latvijas-pukgalvem-garsaugu-arstniecibas-un-aizsargajamo-augu/

Seko arī aktivitātēm:

https://www.facebook.com/FARMMUZ un www.farmacijasmuzejs.lv.