Pavasaris, Sievietes un Kosmētika
Kosmētika (no grieķu: κοσμητικός (kosmetikós) — 'izrotāšana') jeb izdaiļošanas māksla.
Kosmētikas vēsture meklējama Senajā Ēģiptē, Senajā Romā, Grieķijā. Lai uzlabotu izskatu, pasargātu ādu no karstuma un vēja, saglabātu to maigu un gludu, izstrādāja dabiskos ādas kopšanas līdzekļus, izmantojot produktus, kas pieejami dabā (olīveļļu, strausu olas, ēteriskās eļļas no garšaugiem un augiem, pienu, medu, bišu vasku, sāli, mālus). 16. gadsimta skaistuma standarti veicināja dekoratīvās kosmētikas intensīvu lietošanu, kuras sastāvā iekļāva arī kaitīgas vielas (acu ēnām un zīmuļiem – svinu; ādas balināšanai – balto svinu, arsēnu, etiķi, dažādus toksīnus).
Tikai 19. gadsimtā sāka pētīt kosmētikas sastāva negatīvo ietekmi uz veselību un jau 20. gadsimta sākumā notika atgriešanās pie dabīgās kosmētikas. Mūsdienīgas skropstu tušas pirmoreiz parādījās 1913. gadā, bet divus gadus vēlāk pārdošanā parādījās lūpu krāsas. Mūsdienīgas nagu lakas parādījās 1917. gadā.
Gadsimtiem ilgi sievietes centās padarīt savu ādu gaišāku, taču 20. gados populārs kļuva iedegums. E vitamīns krēmu sastāvā bija viens no pirmajiem produktiem, kuru izmantoja kā ādu nomierinošu līdzekli. Kolagēnu un citus ekstraktus krēmu sastāvā izmantoja līdz 1980. gadiem, bet pirmie ādas kopšanas līdzekļi pret novecošanos parādījās 1980. gadu beigās.
Tikai 20. gadsimta otrajā pusē sāka attīstīties ārstnieciskās kosmētikas nozare. Ārstnieciskās kosmētikas sastāvā izmantoja vitamīnus, nomierinošus līdzekļus, organismu spēcinošus līdzekļus, minerālus. Ārstnieciskajā kosmētikā nepieļāva lietot ķīmiskos savienojumus (kancerogēnas vielas, parabēnus, sulfātus, ģenētiski modificētus produktus, formaldohīdus, tiklosānu, organiskos halogēnu savienojumus, ftalātus, silikonu, mikroplastmasu), kas radīja draudus veselībai.
Ierasts, ka mūsdienās uz aptieku lielākoties dodamies pēc medikamentiem, tomēr tur pieejams arī visai plašs kosmētikas klāsts. Vēsturiski aptiekās tirgoja arī krēmus, pūderus, vaigu sārtumus u.c.
Izbaudiet skaistu dienu, skaistu noskaņu un iegriezieties Farmācijas muzejā, kur ekspozīcijas vitrīnās apskatāma 20. gadsimta 20-to…60-to gadu kosmētika. Tajā laikā tā tika rūpīgi pārbaudīta, piemēram, skaistuma pūdera "Zilais gulbis" ražošanai bija nepieciešama Farmācijas Pārvaldes atļauja. Līdzekli pret sviedriem un nepatīkamu sviedru smaku "Arkol" pildīja pudelēs "Ķīmiski farmaceitiskā laboratorija Arko" un atļauju izsniedza Farmācijas valde. Uz matu kopšanas līdzekļa "Dadžu eļļa" rakstīts, ka tā piešķir matiem dabisku spodrumu, spēcina un veicina matu augšanu ("Dadžu eļļa" ir dadžu sakņu novārījums ar mandeļu vai olīvu eļļu; ārīgi lieto matu kopšanai; tautas medicīnā lieto ekzēmu, piņņu un citu ādas slimību ārstēšanai). Vienā no vitrīnām aplūkojams krāšņs "Manikīra piederumu komplekts" gliemežvāka formā. Uz samta pamatnes padziļinājumos izvietoti 12 vācu firmas "Štabo Solingen" manikīra piederumi, vēsturiski kosmētiskos līdzekļus glabāja īstos gliemežvākos.