Ābols
30. novembrī Latvijā tradicionāli svin Andrejdienu jeb Andrieva dienu.
Andrejos neprecētās sievietes varēja gaidīt ierodamies pēdējos preciniekus. Kā arī, līdzīgi kā Mārtiņdienā, puiši un meitas var iet čigānos un zīlēt nākotni. Andrejdienā paredz gaidāmo laiku - kāda būs ziema. Neprecētās sievietes centās zīlējot noskaidrot nākamā vīra vārdu, vecumu un laiku, kad varēs svinēt kāzas.
Zīlēšana ar ābolu:
Andrejdienas vakarā ņem tādu ābolu, kuram ir klāt kātiņš un lapiņa. Neprecēts puisis vai meita vakarā pirms gulētiešanas ar nazi pārgriež ābolu, kātiņu un lapiņu uz pusēm. Vienu pusi apēd pats (arī pusserdi, puskātiņu, puslapiņu), otru – paliek zem spilvena. Liekas gulēt un lūdz Andrejam sapnī parādīt izredzēto. Izredzētais/ izredzētā sapnī nāks apēst otru ābola pusīti.
Āboli ir ļoti pierasti, parasti, bet arī ļoti īpaši augļi. Jo mazāks ābols, jo tas ir koncentrētāks - satur vairāk vitamīnu un mikroelementu. Tomēr ceturtā daļa no ābola masas ir gaiss. Tāpēc āboli peld pa ūdens virsu. Āboli tonizē labāk par kafiju - viens auglis līdzvērtīgs vienai tasei kafijas. Ābolus ieteicams ēst nenomizotus, jo vērtīgās vielas visvairāk ir sakoncentrētas ābolu mizā. Taču ābolam tad jābūt ķīmiski neapstrādātam! Ābola miziņa satur tādus vielu savienojumus, kas pasargā no žultsakmeņu veidošanā, no vēža šūnu vairošanās resnajā zarnā, aknās un piena dziedzeros, normalizē asinsspiedienu, kārto limfātisko sistēmu un mazina sirds slimību risku. Divi āboli dienā ir laba aterosklerozes un infarkta profilakse. Lietojot uzturā augļus un dārzeņus ar baltu mīkstumu, tādus kā āboli un bumbieri, samazinās insulta risks. Ābolos esošais pektīns pazemina kaitīgā holesterīna līmeņa daudzumu asinīs. Tajos esošās skābes palīdz sagremot taukus un olbaltumvielas un attīrīt organismu no toksīniem. Āboli spēcina un balina zobus. Tie satur īpašu vielu, kas palielina kaulu blīvumu. Ābolos ir arī vielas, kas saskarsmē ar C vitamīnu veicina locītavu un saišu stiprumu.
Ābolu sula ir ne tikai garšīga, bet tā lieliski izvada no organisma nierakmeņus, tā ir vērtīgs urīndzenošs un žultsdzenošs līdzeklis. Ābolu sulu ieteicams lietot lielas garīgās slodzes gadījumos. Sulā esošās organiskās skābes kavē asinīs un audu šķidrumā uzkrāties skābajiem vielmaiņas produktiem, kas lielas garīgas piepūles dēļ tiek izmesti smadzenēs. Ābolu sula var palīdzēt saglabāt acetilholīnu – neirotransmiteru, kas līdz ar vecumu var samazināties. Zems acetilholīna līmenis ir saistīts ar Alcheimera slimību. Ābolu sula novērš sirds saslimšanas, jo sulā esošie komponenti paātrina holesterīna oksidēšanās procesus, tādējādi kavējot aterosklerotisko pangu veidošanos artērijās. Sula ir ir iedarbīgs līdzeklis plaušu slimību ārstēšanai. Izdzerts puslitrs ābolu sulas dienā uzlabos elpošanas orgānu darbību. Noderēs gan bronhīta atvieglošanai, gan "rūdītiem" smēķētājiem.
Ābolu sula satur aptuveni 30 barības un bioloģiski aktīvu vielu. Svarīgākās ir tās, kas apgādā cilvēka ķermeni ar mikroelementiem un bioloģiski aktīvajām substancēm industriāli gatavotājās sulās – potašs (kālija karbonāts, cepamais pulveris), hroms un hidroksikanēļsābes (pārsvarā hlorogēnskābes – kofeīnskābes un hinīnskābes esteris). Glāze ābolu sulas (250 ml) satur 8% no dienā nepieciešamā potaša, 12,5% hroma, 150% no nepieciešamā hidroksikaņēļskābju daudzuma. Bez tā glāze nedzidrinātas ābolu sulas vidēji satur 15% dienā uzņemamo pektīnu un 5% no cilvēkam dienā nepieciešamo šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu daudzuma.
Hidroksikaņēļskābēm piemīt antioksidanta, pretvēža, pretiekaisuma, pretmikrobu un pretdiabēta iedarbība. Ar šīm skābēm bagāti daudzi uzturā lietojami produkti: ne vien āboli, bet arī citi augļi un ogas - plūmes, ķirši, persiki, daži citrusaugļi; dārzeņi – burkāni, salāti, kāposti, artišoki, baklažāni; graudaugi; dzērieni – tēja, kafija; vīnogas un vīns. Kompozīti hidrogeli, kuros izmantots ābolu pektīns uzrāda spēcīgu antibakteriālu aktivitāti pret pret meticilīnu rezistentu zelta stafilokoku (Staphylococcus aureus - grampozitīvu baktēriju grupa, kas ģenētiski atšķiras no citiem Staphylococcus aureus celmiem, atbildīga par vairākām grūti ārstējamām infekcijām cilvēkiem).
Ābolos esošā pektīna jaunas izmantošanas iespējas pēta dažādas zinātnes nozares. Nozīmīga ir tā izmantošanu medicīnā, modernu biopolimēru pārtikas iesaiņojumu ražošanā, mazkaloriju un mazcukura pārtikas produktu emulgatoru izstrādē, augu aizsardzības līdzekļu gatavošanā u.c.
